No betona plātnēm veidotu ceļa segumu atjaunošanai ir ieteicams izmantot ģeopolimēru ievadīšanas metodi Slab Lifting. Tā dod iespēju pacelt nosēdušās betona plātnes, kā arī atjaunot un izlīdzināt vesela ceļa posma vai stāvlaukuma virsmas segumu. Slab Lifting metode ir lieliski piemērota arī tādu autoceļu avārijas stāvoklī esošu posmu remontam, kas robežojas ar tiltiem, dzelzceļu, ostu dokiem, iekraušanas platformām u.c.
2021 m. Gegužės mėn. Talino centre esančioje gatvių sankryžoje, įvykus vandentiekio trasos avarijai, buvo sustabdytas tramvajaus eismas. Trūko 200 mm skersmens vandentiekio vamzdis. Vandens praradimai, remiantis pateikta informaciją, buvo apie 800 kub. m. per valandą.
2021 m. Gegužės mėn. Talino centre esančioje gatvių sankryžoje, įvykus vandentiekio trasos avarijai, buvo sustabdytas tramvajaus eismas. Trūko 200 mm skersmens vandentiekio vamzdis. Vandens praradimai, remiantis pateikta informaciją, buvo apie 800 kub. m. per valandą. Avarijos zonoje greta tramvajaus įgriuvo asfaltas – atsidarė smegduobė. Avarijos metu buvo nuplauti atraminiai grunto sluoksniai po tramvajaus linija, todėl visas tramvajų eismas linijoje buvo sustabdytas. Nepaisant greitos institucijų reakcijos, vienas tramvajaus sąstatas visgi nuvažiavo nuo bėgių.
Laiko faktorius šioje situacijoje vaidino ypač svarbų vaidmenį – smegduobė atsirado vienoje judriausių miesto gatvių ir dėl jos sustojo net keletas tramvajaus linijų. Todėl problemos sprendimas reikalavo ypatingai operatyvių ir gerai organizuotų veiksmų. Problema buvo išspręsta trimis etapais: Pirmajame etape tuštuma buvo maksimaliai užpildyta smėliu. Atliekant šią operaciją, užpildymas buvo atliktas iš šono ir buvo stengiamasi kuo daugiau smėlio įspausti po ore kabančia tramvajaus linijos konstrukcija. Antrajame etape “URETEK” užpildė ertmes plėtriuoju geopolimeru bei sustiprino po bėgių konstrukcija esantį supiltą smėlio sluoksnį. Injektavimo darbai buvo pradėti vykdyti trijų metrų gylyje, siekiant užtikrinti kuo geresnį grunto sutvirtinimą ir prispausti smėlio užpildą prie tramvajaus linijos konstrukcijos. Trečiajame etape “URETEK“ pakėlė tramvajaus bėgių blokų konstrukciją ir grąžino ją į pradinę padėtį. Šis darbas buvo atliktas naudojant specialiai iš tramvajų parko užsakytą tramvajų, kuris buvo naudojamas kaip apkrova injektavimo zonoje. Tas pats tramvajus atliko keletą važiavimų norint patikrinti, ar neliko įdubimų. Galutinis rezultatas − darbo tikslumas iki 1 mm, atsižvelgiant į pradinį aukštį ir galutinį aukštį po atliktų injektavimo darbų.
24:00 Problema pastebėta miesto vandentiekio sistemoje 08:15 Apie atsivėrusią smegduobę pranešė vietinė žiniasklaida 14:00 URETEK bei miesto inžinieriai susitarė dėl problemos sprendimo 24:00 URETEK pradėjo darbus 04:50 Pirmasis tramvajus atliko bandomąjį važiavimą 07:05 Antrasis tramvajus atliko bandomąjį važiavimą 08:00 URETEK atliko paskutinį aukščio reguliavimą 2 mm tikslumu, kad tramvajaus linija būtų lygi 09.15 Visi su linijos atstatymu susiję darbai buvo baigti ir tramvajų eismas vėl buvo atidarytas be jokių apribojimų
Specialistų vertinimu, avarijos atstatymo darbai tradiciniais metodais būtų trukę apie dvi savaites, tuo metu tramvajų eismas būtų visiškai sustabdytas. Atsižvelgiant į eismo mazgo užimtumą, buvo svarstomos kelios skirtingos technologijos, kurias naudojant būtų galima atstatyti tiek tramvajaus liniją, tiek ir įprastą eismą per trumpiausią įmanomą laiką. Miesto transporto specialistai nusprendė, kad geriausias ir greičiausias sprendimas yra "URETEK" grunto stiprinimo injekcijos, kurios ne tik stabilizuotų gruntą po tramvajaus linija, bet ir pakeltų nusėdusias bėgių plokštes į prieš tai buvusį aukštį.
Rīgas Dome pieņēma lēmumu vienlaicīgi ar tramvaja sliežu ceļa remontu veikt arī zem tā izvietoto apkures cauruļvadu sistēmas nomaiņu. Tā kā cauruļvadu izvietojums pēc tehniskās trases izbūves mainījās, cauruļvadu ieklāšanai tika nolemts izmantot urbšanas metodi.
Rīgas Dome pieņēma lēmumu vienlaicīgi ar tramvaja sliežu ceļa remontu veikt arī zem tā izvietoto apkures cauruļvadu sistēmas nomaiņu. Tā kā cauruļvadu izvietojums pēc tehniskās trases izbūves mainījās, cauruļvadu ieklāšanai tika nolemts izmantot urbšanas metodi. Diemžēl urbšanas rezultātā grunts blīvums samazinājās un tā nosēdās, kas savukārt izraisīja zem sliedēm esošo plākšņu nevienmērīgu nosēšanos. Pēc ilgstošiem risinājuma meklējumiem Rīgas dome un projekta inženieri vērsās pie URETEK, lai atrisinātu problēmu, netraucējot tramvaju kustību.
URETEK speciālisti veica darbus naktī, kad tramvaji nekursēja. Vispirms tika noskaidrotas vietas, kur radušies nosēdumi, un tad tika uzsākta ģeopolimēru ievadīšana gruntī esošajos tukšumos.
Darbu gaitā tika stabilizēta un nostiprināta grunts, kā arī atjaunots sliežu un plākšņu sākotnējais augstums. Darbs ilga 4 stundas, un šis bija materiāli izdevīgākais un ātrākais problēmas risinājums.
Helsinku rietumu ostas paplašināšanas darbu gaitā tika izveidota jauna kruīza kuģu uzņemšanas piestātne. Jau pirmo izmēģinājumu gaitā tika secināts, ka starp zem ūdens esošajām rievsienām ir atveres un ka kuģu dzenskrūves radītās ūdens kustības iespaidā piestātnes uzbēruma augsne tiek ienesta jūrā un betona plāksnes sāk iegrimt.
Helsinku rietumu ostas paplašināšanas darbu gaitā tika izveidota jauna kruīza kuģu uzņemšanas piestātne. Jau pirmo izmēģinājumu gaitā tika secināts, ka starp zem ūdens esošajām rievsienām ir atveres un ka kuģu dzenskrūves radītās ūdens kustības iespaidā piestātnes uzbēruma augsne tiek ienesta jūrā un betona plāksnes sāk iegrimt. Izpētes gaitā tika konstatēts, ka uzbēruma augsnes aizskalošanas rezultātā bija izveidojušies plaši izskalojumi. Ar “URETEK” komandu sazinājās rietumu ostas būvdarbus konsultējošie būvinženieri, lai novērtētu sadarbības iespējas. Tā kā dotais projekts prasīja dažādu nozaru speciālistu piesaistīšanu, tad tas ieinteresēja “URETEK” komandu jau no pirmā brīža. Zemūdens izpētei un veikto darbu pārbaudei nācās pieaicināt ūdenslīdējus. Darbam, kas prasīja sarežģītu un precīzu urbšanu, tika pieaicināti arī Somijas ģeoloģiskās urbšanas speciālisti. Šāda dažādu speciālistu iesaistīšana kopīga rezultāta panākšanai prasa ilgstošu un pārdomātu sadarbību.
Gala rezultātā “URETEK” izstrādāja risinājumu, kura gaitā tika aizvērtas starp rievsienām esošās atveres un tika aizpildīti izskalojumi, kā arī tika atjaunota augsnes sākotnējā nestspēja.
Nasvas ostas paplašināšanas darbu gaitā tika bojāta krasta stiprinājumu rievsiena. Tā kā to vienā stūrī neizdevās nostiprināt, tad rietumu vētrā tika izskalots aiz rievsienas esošais pildmateriāls. Vētra bija aizskalojusi atpakaļ jūrā pildmateriālu līdz 6 metriem dziļumā, un jaunā piestātne bija reāla apdraudēta.
Nasvas ostas paplašināšanas darbu gaitā tika bojāta krasta stiprinājumu rievsiena. Tā kā to vienā stūrī neizdevās nostiprināt, tad rietumu vētrā tika izskalots aiz rievsienas esošais pildmateriāls. Vētra bija aizskalojusi atpakaļ jūrā pildmateriālu līdz 6 metriem dziļumā, un jaunā piestātne bija reāla apdraudēta. Tādēļ bija nepieciešams no jauna sablīvēt rievsienas pildījumu, nostabilizēt grunti un saremontēt bojāto rievsienu.
URETEK komandai bija jāaizpilda tukšumi zem piestātnes esošajā gruntī, jānoslēdz piestātnes zemūdens daļa un jānostabilizē grunts līdz 6 metru dziļumam. Darbi tika paveikti 6 stundu laikā, un to gaitā tika sablīvēta irdenā grunts, aizpildīti tukšumi un hermētiski noslēgta rievsienas zemūdens daļa.
Vienīgā alternatīva URETEK tehnoloģijai varēja būt betonēšana, taču, tā kā metināšana zem ūdens nebija iespējama, tad šis risinājums tomēr nebūtu devis iespēju salabot bojāto rievsienu.
Zem jaunuzceltā četru joslu autoceļa sāka veidoties nosēdumi un tukšumi, tādēļ divas joslas nācās slēgt satiksmei. Problēmu mēģināja atrisināt ar tradicionālajām rakšanas metodēm, tomēr, neskatoties uz atkārtotiem centieniem, nosēšanos neizdevās apturēt.
Zem jaunuzceltā četru joslu autoceļa sāka veidoties nosēdumi un tukšumi, tādēļ divas joslas nācās slēgt satiksmei. Problēmu mēģināja atrisināt ar tradicionālajām rakšanas metodēm, tomēr, neskatoties uz atkārtotiem centieniem, nosēšanos neizdevās apturēt.
Ar URETEK tehnoloģijas palīdzību tika aizpildīti tukšumi zem ceļa seguma un novērsta turpmāka smilšu plūsma starp rupjās frakcijas akmens šķembām. Darbi ilga 6 stundas, un pēc asfalta seguma uzklāšanas ceļš tika atkal atvērts satiksmei.
Šajā gadījumā remonta veikšanai tika noņemts ceļa segums, taču, izmantojot URETEK tehnoloģiju, tas nebūtu bijis nepieciešams. Tomēr pasūtītājs vēlējās veikt ekspertīzi, lai noskaidrotu nosēšanās cēloņus.
Tallinā zem intensīvi noslogota ceļa tika ieklāti cauruļvadi, taču grunts tiem apkārt netika pietiekami sablīvēta. Rezultātā ceļa segums sāka nosēsties. Nosēšanās bija tik izteikta, ka sāka traucēt satiksmei. 2-3 reizes ceļu neveiksmīgi remontēja, tādēļ pasūtītājs vērsās pēc palīdzības pie URETEK komandas.
Tallinā zem intensīvi noslogota ceļa tika ieklāti cauruļvadi, taču grunts tiem apkārt netika pietiekami sablīvēta. Rezultātā ceļa segums sāka nosēsties. Nosēšanās bija tik izteikta, ka sāka traucēt satiksmei. 2-3 reizes ceļu neveiksmīgi remontēja, tādēļ pasūtītājs vērsās pēc palīdzības pie URETEK komandas.
Izmantojot ceļa remontam tradicionālo rakšanas metodi, būtu nepieciešams slēgt satiksmi uz četrām dienām. Ņemot vērā intensīvo satiksmi šajā ceļa posmā, šāds risinājums būtu radījis lielas neērtības satiksmes dalībniekiem. Izmantojot URETEK metodi, šīs problēmas atrisināšanai bija nepieciešams uz četrām stundām slēgt tikai vienu braukšanas joslu.
Darbu gaitā problemātiskajā vietā tika ievadīts ģeopolimērs, kas aizpildīja visus zem ceļa klātnes esošos tukšumus. Pēc tukšumu aizpildīšanas pasūtītājs nomainīja virsējo grunts kārtu un asfalta segumu, un ceļš tika atkal atvērts satiksmei.
Nezināmu iemeslu dēļ Jiri apdzīvotajā vietā nesen pabeigtajā ceļa posmā izveidojās iegrimums, kur asfalts nosēdās 1,5 m rādiusā. Izmantojot tradicionālo metodi, visa iegrimusī vieta būtu jāatrok un jāveic atkārtota grunts nostiprināšana. Tas aizņemtu vismaz divas dienas, un būtu nepieciešams piesaistīt smago tehniku.
Nezināmu iemeslu dēļ Jiri apdzīvotajā vietā nesen pabeigtajā ceļa posmā izveidojās iegrimums, kur asfalts nosēdās 1,5 m rādiusā. Izmantojot tradicionālo metodi, visa iegrimusī vieta būtu jāatrok un jāveic atkārtota grunts nostiprināšana. Tas aizņemtu vismaz divas dienas, un būtu nepieciešams piesaistīt smago tehniku.
Klients izlēma par labu URETEK tehnoloģijai. Iegrimušo daļu vispirms aizpildīja ar smiltīm, tad, lai panāktu maksimālu grunts blīvumu, uz iegrimušās vietas novietoja betona blokus un gruntī ievadīja ģeopolimēru materiālu.
Gonsiori iela ir viena no Tallinas dzīvākajām satiksmes artērijām, kuras slēgšana ir neizbēgami saistīta ar lieliem sastrēgumiem. Diemžēl Gonsiori ielas rekonstrukcijas darbu gaitā sākās grunts nosēšanās zem masīvajiem apkures cauruļvadiem.
Gonsiori iela ir viena no Tallinas dzīvākajām satiksmes artērijām, kuras slēgšana ir neizbēgami saistīta ar lieliem sastrēgumiem. Diemžēl Gonsiori ielas rekonstrukcijas darbu gaitā sākās grunts nosēšanās zem masīvajiem apkures cauruļvadiem.
Tā kā ceļa pamatne bija jau izbūvēta, tad pasūtītājs lūdza URETEK komandas palīdzību apkures cauruļvadu pamatnes nostiprināšanā. Strādājot ar ierastajām metodēm, būtu nepieciešama cauruļvadu demontāža, grunts sablīvēšana un apkures sistēmas atkārtota uzstādīšana. Tas nozīmētu darbu pabeigšanas termiņa pagarinājumu un ceļa slēgšanu uz ilgāku laiku. Klients tūdaļ atteicās no šāda varianta.
Objekta ģeodēzists deva URETEK speciālistiem precīzu informāciju par nosēšanās vietu, un URETEK komanda operatīvi stabilizēja grunti un atjaunoja tās nestspēju. Darbi ilga 2-3 stundas.