Pārdod

Ekstrēmi laika apstākļi, dabas stihijas, ilgstošs sausums, lietavas un sals rada nevēlamu ietekmi uz grunti zem ēkām un tādējādi arī uz ēku pamatiem.

2018. gada vasara bija netipiski silta, un karstuma vilnis ļoti ieilga. Savukārt janvāris bija viens no pēdējā laika aukstākajiem mēnešiem. Laikā, kad daļu cilvēces bija nogurdinājušas rekordaugstās temperatūras, citu reģionu iedzīvotāji cīnījās ar plūdiem. Spēcīgās lietavas un cikloni nodarīja milzīgu kaitējumu ēkām un iedzīvotājiem.

Kā dažādas dabas parādības ietekmē grunti

Dažāda veida gruntis atšķiras pēc to īpašībām un reakcijas uz laika apstākļiem, un tās var nopietni ietekmēt būvju nesošās konstrukcijas. Īpaši lieli kaitējumi var tikt nodarīti ēkām, kuras ir uzbūvētas uz irdenām gruntīm, smiltīm un reaktīva māla, t.i., uz nestabilām gruntīm, kas pakļautas iespējamiem sala izcilājumiem, izskalojumiem vai izžūšanai.

Reaktīvais māls mitrumā piebriest, bet izžūstot – saraujas. Tā rezultātā ilgstoša sausuma periodos grunts saplaisā, bet mitrā laikā – piebriest. Aukstajos periodos ūdens sasalšanas un piebriešanas rezultātā māls zaudē savu poraino struktūru.

Smiltīm un dubļainām gruntīm ir raksturīga nosēšanās nokrišņu ietekmē, jo ūdens izskalo no grunts sīkākās daļiņas, kā rezultātā lielākās daļiņas nosēžas.

Būvniecībā izmantojamie pildījuma maisījumi bieži vien sastāv no grunts un citiem materiāliem, piemēram, ķieģeļu vai betona šķembām un sasmacinātiem būvmateriālu atkritumiem. Plūstot caur attiecīgo masīvu, ūdens aizskalo sīkākās maisījuma daļiņas un tas var izraisīt visas grunts nosēšanos. Vizuāli šāda procesa rezultātu var iztēloties kā iedobumu zemes virsmā, kas var vēl vairāk padziļināties, ja grunts nav bijusi pietiekami noblietēta vai ja to sekmē pieguļošo iežu vispārējais stāvoklis. Ja grunts izmaiņas ir tik spēcīgas, ka tā vairs nespēj pienācīgi balstīt ēkas pamatus, tad sākas pakāpeniska konstrukciju nosēšanās. Ēka nosēžas daļēji vai visā platībā, un šāda nosēšanās parasti ir nevienmērīga. Šādu parādību sauc par grunts nosēšanos.

Ūdens līmeņa pazemināšanās betona baseinā ir ierasta parādība.

Vasaras karstumā to dažreiz izskaidro ar dabīgu iztvaikošanu. Taču pastāv arī iespēja, ka, nosēžoties baseina pamatiem, tā konstrukcijā ir izveidojušās plaisas.

Šo problēmu var atrisināt ar ģeopolimēru ievadīšanu.

Atšķirībā no citām būvēm baseina konstrukcijā netiek paredzēta pat minimāla baseina konstrukcijas nosēšanās. Tomēr, ja grunts nepietiekamas sablīvēšanas vai pamatnes grunts samirkšanas dēļ baseins tomēr sāk nosēsties, betonā neizbēgami rodas plaisas. Tā rezultātā sākas pakāpeniska ūdens noplūde. Tas savukārt vēl vairāk pasliktina grunts stāvokli ap baseinu. Var rasties pat avārijas stāvoklis, kad objekta tālāka izmantošana nav vairs iespējama.

Vienkārša plaisu aizpildīšana ir nepietiekams risinājums. Tā nenovērš bojājumu rašanās cēloņus. Ja plaisas ir radušās pamatnes grunts stiprības samazināšanās un baseina konstrukcijas nosēšanās dēļ, tad vispirms ir jānovērš problēmas, kas saistītas ar grunti un pamatiem.

Tādā gadījumā pirms plaisu aizpildīšanas ir jānostiprina grunts un vajadzības gadījumā jāpaceļ un jānostabilizē pamati. Ir būtiski atzīmēt, ka, izmantojot mūsdienīgo URETEK ģeopolimēru ievadīšanas metodi, darbi tiek paveikti vienā-divās dienās, un nav nepieciešami rakšanas un betonēšanas darbi.

Dziļā injekcija

Betona baseinā izveidojušās plaisas var novērst ar Deep Injection metodes palīdzību, kas dod iespēju aizpildīt gruntī esošos tukšumus un dobumus ar speciāliem ģeopolimēru sveķiem. Nokļūstot gruntī, ģeopolimēri piebriest un ātri sacietē, radot spiedienu vertikālā virzienā. Ar šo metodi var nostiprināt stiprību zaudējušu un pārāk mitru grunti zem dažādām būvēm.

Pāļu pamatu priekšrocība ir to labā cena un iespēja ļoti īsā laikā panākt efektīvu risinājumu.

Vizuāli skrūvpāļi atgādina cauruli ar vītni galā. Šāda gruntī ieskrūvēta caurule nodrošina konstrukciju un ēku labāku stabilitāti. Skrūvpāļi piešķir pamatiem lielāku izturību, pamati nav pakļauti gruntsūdeņu izmaiņām un nenosēžas. No kvalitātes un izmaksu aspekta pāļu pamati bieži vien ir labāks risinājums nekā pamatu tehniski sarežģītā nomaiņa. Turklāt uz pamatiem, kas ir stiprināti ar pāļiem, var būvēt papildu stāvus.

Kad rodas nepieciešamība lietot skrūvpāļus?

Pamatu stiprināšana ar skrūvpāļiem ir iespējama jebkuros apstākļos, neatkarīgi no ēkas atrašanās vietas. Uz skrūvpāļu pamatiem var būvēt metāla un betona konstrukcijas, turklāt tam praktiski nav nepieciešami rakšanas darbi. Šādas pamatu stiprināšanas rezultāti vietās ar sarežģītiem pamatnes grunts apstākļiem bieži vien pārsniedz gaidīto, jo darbi tiek veikti visnotaļ ātri un ar nelielām izmaksām.

Šobrīd skrūvpāļi tiek uzskatīti par optimālāko un universālāko pamatu stiprināšanas paņēmienu, kas dod iespēju ātri un kvalitatīvi palielināt konstrukcijas nestspēju un noturību pret jebkādiem ārējiem faktoriem.

Kādas problēmas var atrisināt ar skrūvpāļiem?

Skrūvpāļu galvenais uzdevums ir konstrukciju stiprināšana problemātiskās vietās un uz nestabilām gruntīm.  Pāļa galā esošā platā vītne nodrošina gruntī lielāku atbalsta virsmu. Skrūvpāļi spēj izturēt spiediena spēku, kas pārsniedz 20 tonnas.

Viena no URETEK ģeopolimēru vērtīgākajām iezīmēm ir spēja saglabāt savas īpašības pat ļoti mitrā vidē. Pateicoties savam īpašajam sastāvam, ģeopolimēri ir aizsargāti pret ūdens ietekmi. Tādēļ tie ir lieliski piemēroti ūdenstilpņu krastu stiprināšanai.

Ūdens pakāpeniski noārda materiālus, ar kuriem tas saskaras. Šādu dabisku procesu sauc par ūdens eroziju, un tieši tas ir galvenais iemesls, kādēļ, būvējot ēkas krasta tuvumā, īpaša vērība ir jāvelta grunts nostiprināšanai. Tas attiecas arī uz mākslīgām ūdenstilpnēm, piemēram, uz dažādiem dīķiem, ūdenskrātuvēm un notekūdeņu stacijām. Avārijas situācijas, kas rodas sakarā ar grunts izskalojumiem vai krasta stiprinājumu bojājumiem, var novērst, izmantojot URETEK ģeopolimēru ievadīšanas tehnoloģiju.

Krastu nostiprināšanas specifiskie aspekti

Bieži vien krasta grunts un krasta līnijas nostiprināšana netiek uzskatīta par svarīgu. Daudzos gadījumos ūdenstilpņu krastu nostiprināšanai tiek izmantoti pagaidu risinājumi, piemēram, jaunas šķembu kārtas vai cita pildījuma materiāla uzklāšana.

Atsakoties no avārijas stāvoklī esošā posma rekonstrukcijas, var rasties nepieciešamība regulāri remontēt krasta līniju, kas savukārt nozīmē ievērojamus izdevumus. Arī krasta stiprinājumu tradicionālais remonts nav daudz lētāks, jo tam ir nepieciešama smagās tehnikas izmantošana un rakšanas darbi.

Alternatīvs risinājums krasta līnijas kapitālai nostiprināšanai ir URETEK ģeopolimēru tehnoloģija. Izmantojot šo tehnoloģiju, nav nepieciešams iesaistīt smago tehniku. Ģeopolimēru sveķi tiek ievadīti ar nelielām, pārvietojamām ierīcēm pa grunts slānī izurbtiem caurumiem, kuru diametrs ir 12-16 mm.