Plaisas sienās vai spraugas starp grīdas segumu un grīdlīstēm var liecināt par nopietnu problēmu – jūsu mājas pamati vai grīda nosēžas. Ja šī problēma netiek laikus novērsta, tā var tikai padziļināties: samazinās ēkas energoefektivitāte, plīst cauruļvadi, rodas traucējumi apkures un elektrosistēmu darbā. Lai gan tirgū tiek piedāvāti dažādi risinājumi ēku nosēšanās problēmai, visticamāk, efektīvākais un labākais veids tās novēršanai ir ģeopolimēru injicēšanas tehnoloģija, ko Baltijas tirgū piedāvā uzņēmums “URETEK Baltic”, kas darbojas arī Latvijas tirgū. Tā nodrošina būvju pamatu un konstrukciju stabilizāciju, to sākotnējā stāvokļa ātru un ērtu līmeņošanu videi draudzīgā veidā, un problēma tiek atrisināta, netraucējot jūsu ikdienas dzīvei un darbībai.
Bieži vien viena problēma rada citas no tās izrietošas problēmas. Kā skaidro uzņēmuma “URETEK Baltic” pārstāvis Dainis Dronka, ēka var nosēsties dažādu iemeslu dēļ, taču visbiežāk nosēšanās ir saistīta ar nekvalitatīviem celtniecības un sagatavošanas darbiem. “Piemēram, pirms mājas celtniecības uzsākšanas nav veikti ģeoloģiskie pētījumi un grunts nestspējas novērtēšana. Ja māja ir uzbūvēta uz nestabilas grunts, tad pēc kāda laika pamati un grīdas sāk nosēsties. Tāpat mājas nosēšanos var izraisīt darbuzņēmēju nekompetences dēļ nepietiekami noblīvēta grunts. Dažreiz gadās, ka, būvējot māju, nav izveidota drenāža, kā rezultātā spēcīgu lietavu laikā gruntī uzkrājas pārlieku daudz mitruma, kas negatīvi ietekmē tās stabilitāti. Tāpat mājas pamatu nosēšanās var būt saistīta ar sausuma periodiem, jo, gruntij izžūstot, samazinās tās tilpums,” skaidro “URETEK Baltic” speciālists. Pirmās pazīmes, kas liecina par mājas nosēšanos, ir plaisu rašanās sienās vai parādās spraugas starp grīdu un grīdlīsti.
“Visvieglāk ievērojamās pazīmes, kas norāda uz ēkas iespējamu nosēšanos, ir plaisas sienās vai sprauga starp grīdas segumu un sienu, kā arī keramisko flīžu plaisāšana. Visbiežāk šādas plaisas sienās ir izvietotas diagonāli virzienā no augšas uz leju, un tās var parādīties gan uz mājas iekšējām sienām, gan uz ārsienām. Šķirbas, plaisas un nelīdzenumi var rasties arī uz pašas grīdas virsmas”. Ja problēma netiek savlaicīgi risināta, tā var radīt negaidītu bojājumus, kuru novēršanai būs nepieciešams lielas investīcijas. “Pati no sevis problēma noteikti nepazudīs, gluži otrādi – tā var tikai radīt jaunus bojājumus. Nelielas plaisiņas sienās ar laiku kļūst par lielām plaisām, pa kurām mājā iekļūst vējš un mitrums, kā rezultātā telpās sāk izplatīties pelējums. Taču arī ar to problēmas nebeidzas. Nosēžoties, māja var bojāt cauruļvadus un elektroinstalācijas. Tas nozīmē, ka var plīst apkures un kanalizācijas caurules un cauruļvadu konstrukcijas, bet bojāti elektrības vadi var radīt ugunsbīstamību. Pat, ja nodarīto kaitējumu seku novēršanai tiek iztērētas lielas summas, netiek atrisināts to cēlonis – apturēta konstrukciju nosēšanās, nepatīkamie starpgadījumi un sarežģījumi atkārtosies,” ir pārliecināts “URETEK Baltic” speciālists.
Taču, par laimi, tai ir ātrs un klientam vienkāršs risinājums – grunts stabilizācija ar negraujošu metodi – ģeopolimēru injicēšana gruntī. “Nestabilas grunts nestspējas uzlabošanai ar ģeopolimēru injicēšanas tehnoloģijas palīdzību tiek izmantotas patentētā ģeopolimēru sveķu maisījuma unikālās piebriešanas īpašības, kas palīdz ātri un efektīvi atjaunot ēkas vai tās daļas sākotnējo stāvokli. Ģeopolimērs ir spēcīgs, izturīgs, nešķīstošs, neitrāls un ilgstoši kalpojošs materiāls, kas nebojā ēkas konstrukcijas. Šī ir ļoti augstu vērtēta alternatīva tradicionālajām ēku pamatu un grīdu stabilizācijas tehnoloģijām,” skaidro “URETEK Baltic” pārstāvis. Ģeopolimēru injicēšana gruntī atšķiras no ierastajām ēku stabilizēšanas tehnoloģijām ar to, ka šajā gadījumā nav nepieciešami rakšanas un demontāžas darbi, un darbus var veikt ļoti ātri, netraucējot ēku iemītnieku ikdienas dzīvi un darbu.
“Izmantojot tradicionālās metodes, tiktu uzlauzta mājas vecā grīda un izbūvēta jauna. Taču, izmantojot ģeopolimēru tehnoloģiju, betona grīdas nosēšanās tiek apturēta ātri un nemanāmi – nav nepieciešams neko lauzt vai nojaukt, jo piekļuve gruntij slānim zem grīdas notiek pa 12-15 milimetru urbumiem. Tāpat nav nepieciešams izvākties no mājas un meklēt pagaidu dzīvesvietu, jo parasti darbi tiek paveikti vienas dienas laikā”. Materiāli ir nekaitīgi cilvēkiem un dabai. Daži cilvēki domā, ka polimērs kā ķīmiska viela var negatīvi ietekmēt grunti, piesārņot gruntsūdeņus utt., taču “URETEK Baltic” pārstāvis apliecina, ka šādām bažām nav pamata.
“Lai gan ievadīšanai izmantojamie polimēri nav dabīgs materiāls, tas tomēr nenozīmē, ka tas ir nedrošs vai bīstams. “URETEK” tehnoloģija tiek izmantota jau vairāk nekā 40 gadus. Šajā laikā ir veikti daudz dažādi zinātniski pētījumi un eksperimenti, kuru rezultāti rāda, ka materiāla ietekmes rādītāji uz grunti vai gruntsūdeņiem nepārsniedz atļautās normas, to iedarbībai nav paliekošu seku un materiāls ir pilnīgi drošs. Tas tiek regulēts un sertificēts pēc Eiropas standartiem”. Ja kādreiz rodas nepieciešamība utilizēt šo materiālu, tad pēc speciālista teiktā šis process neatšķiras no citiem būvmateriāliem piemērotās kārtības. “Tieši tāpat kā ķieģeļi, betons vai citi būvmateriāli, arī polimēri ir būvgruži, uz kuriem attiecas noteikts regulējums, un tie ir jānogādā būvgružu savākšanas vietās,” stāsta speciālists.
Pēc “URETEK Baltic” pārstāvja teiktā nedrīkst aizmirst arī to, ka, izmantojot mājas pacelšanai ģeopolimēru ievadīšanas metodi, tiek taupīti citi dārgi resursi. “Izmantojot “URETEK” metodi, darbu gaitā nav nepieciešama nojaukšana vai atrakšana, smagu un lielgabarīta materiālu transportēšana, smagās tehnikas izmantošana utt. Tas savukārt ļauj samazināt oglekļa dioksīda (Co2) izmešu daudzumu, ietaupīt dažādus resursus un saudzēt dabu. Tāpēc var pilnīgi viennozīmīgi apgalvot, ka “URETEK” tehnoloģija ietaupa laiku un naudu, un tas ir videi draudzīgs risinājums Jūsu problēmai.
Standarta apstākļos “URETEK Baltic” dod saviem darbiem divu gadu garantiju, bet gruntī ievadāmajam materiālam – 10 gadu garantiju. Tomēr līdzšinējā pieredze rāda, ka pirms 40 gadiem stabilizēti objekti ir saglabājuši nemainīgu stāvokli līdz pat šodienai. Laboratorijas apstākļos ir veikts materiāla paātrinātas „novecināšanas” eksperiments, kura gaitā ir konstatēts, ka materiāla kalpošanas laiks ir vismaz 150 gadi.
