grīdas līmeņošana | URETEK

Izpratne par majas pamatu iegrimšanu: cēloņi, brīdinājuma zīmes un profilakses metodes

Jūsu mājas pamati ir būtisks konstrukcijas elements, kas balsta visu ēkas svaru. Tomēr tas ir arī jutīgs pret dažādām problēmām, un viena no nozīmīgākajām ir pamatu nogrimšana. Pamatu iegrimšana notiek, kad grunts zem pamatiem iegrimst vai nosēžas, izraisot strukturālus bojājumus jūsu mājai. Šajā emuāra mēs iedziļināsimies cēloņos, brīdinājuma zīmēs un profilakses stratēģijās, lai palīdzētu jums labāk identificēt pamatu iegrimšanu un aizsargāt jūsu māju.

PAMATU IEGRIMŠANAS CĒLOŅI

Grunts sastāvs: daži grunts veidi, kā piemēram, ekspansīva māla vai slikti sablīvēta grunts, ir vairāk pakļauti kustībai un nosēdumam, kas izraisa pamatu iegrimšanu.

Slikta drenāžas darbība: nepareizi izbūvēta drenāža ap pamatu konstrukciju var izraisīt pārmērīgu mitruma uzkrāšanos, izraisot augsnes eroziju un nestabilitāti.

Koku saknes: lieli koki, kas iestādīti pārāk tuvu pamatiem, var izvilkt mitrumu no augsnes, izraisot tās sarukšanu un pamatu iesēšanos.

Ūdensvadu bojājumi: Neatklātas vai neatrisinātas santehnikas sistēmas noplūdes var piesātināt grunti zem pamatiem ar mitrumu,  izraisot tās nestspējas vājināšanos un iesēšanos.

 

BRĪDINĀJUMA ZĪMES TAM, KA PAMATI IESĒŽAS

  1. Plaisas sienās un grīdās: pamanāmas plaisas, īpaši tās, kuras parādās starpsienās vai ārsienās, grīdā vai griestos, var liecināt par pamatu kustību.
  2. Nelīdzenas grīdas: Ja pamanāt, ka jūsu grīdas ir slīpas vai nelīdzenas, tas var liecināt par pamatu nogrimšanu.
  3. Durvju un logu iesprūšana: Grūtības atvērt vai aizvērt durvis un logus vai spraugas starp rāmjiem var liecināt par pamatu kustību.
  4. Dekoratīvo apdares materiālu atdalīšanās: kad pamati iesēžas, tas var izraisīt apdares, vainaga veidņu vai grīdlīstes atdalīšanos no sienām.
  5. Santehnikas sistēmas darbības traucējumi. Pamatu kustība var izraisīt santehnikas sistēmas darbības traucējumus, kā piemēram, noplūdes, biežas aizsērēšanas vai neparastus trokšņus caurulēs.

 

PREVENTĪVAS METODER PAMATU IESĒŠANĀS NOVĒRŠANAI

Pareiza drenāža: nodrošiniet, lai jūsu īpašumā būtu efektīvas drenāžas sistēmas, tostarp lietus notekas nodrošinot ūdens plūsmu prom no pamatiem, lai novērstu ūdens uzkrāšanos ap mājas pamatni.

Uzturiet nemainīgu mitruma līmeni: izvairieties no pārmērīgas laistīšanas pamatu tuvumā un uzturiet kokus un krūmus pietiekami laistītus, lai novērstu pārmērīgas mitruma svārstības augsnē.

Augu novietošana: Stādiet kokus un lielus krūmus drošā attālumā no pamatiem, lai samazinātu to sakņu ietekmi uz augsnes mitruma mainību.

Regulāras santehnikas pārbaudes: veiciet regulāras pārbaudes, lai nekavējoties noteiktu un novērstu visas santehnikas sistēmas noplūdes.

Pamatu apkope: regulāri pārbaudiet, vai pamatos nav bojājumu vai iesēšanās pazīmju. Apsveriet iespēju nolīgt profesionāli, lai periodiski novērtētu pamatu.

Profesionāla konsultācija: ja pamanāt brīdinājuma zīmes vai rodas bažas par savu pamatu, konsultējieties ar kvalificētu būvinženieri vai pamatu speciālistu, lai novērtētu situāciju un sniegtu eksperta padomu.

 

SECINĀJUMI

Pamatu iegrimšana var nopietni apdraudēt jūsu mājas strukturālo integritāti. Izprotot cēloņus, atpazīstot brīdinājuma zīmes un veicot preventīvus pasākumus, jūs varat pasargāt savu māju no iespējamiem bojājumiem. Atcerieties, ka laicīga atklāšana un savlaicīga rīcība ir ļoti svarīga, risinot ar pamatu konstrukciju saistītas problēmas. Regulāra apkope, pareiza drenāža un profesionāla vadība var palīdzēt nodrošināt jūsu mājas pamatu stabilitāti un ilgmūžību.


Atslēgvārdi

Tirdzniecības centra Rimi betona grīdas stabilizēšana un pacelšana


Atslēgvārdi

Pamati – būvēt jaunus vai nostiprināt vecos?

 

Satura rādītājs

Pamatu izbūve

Vecas ēkas slēpj sevī laikmeta dvesmu, raksturu un vēsturi, kuru nekad neatradīsi jaunā mājā. Bieži vien tieši šā iemesla dēļ mēs izšķiramies par labu vecās ēkas renovācijai, nevis jaunas celtniecībai. Vecas ēkas renovācija var būt saistīta ar dažādiem apstākļiem – dažos gadījumos ir nepieciešama vien logu nomaiņa, trepju izbūve vai iekšējās apdares atsvaidzināšana, taču atsevišķos gadījumos ir jāsāk no paša sākuma – no pamatiem.

Pamati ir tā konstrukcijas daļa, uz kuru balstās visa ēka. Neatkarīgi no tā, vai tie ir guļbūves vai siltumnīcas pamati – tie nes visu būves svaru. Tomēr kārtīgi mājas pamati ir kas vairāk par vienkāršu mājas konstrukcijas balstu. Tie nepieļauj piekļūt mitrumam un aukstumam un novērš grunts pārvietošanos zem ēkas, veidojot sava veida enkuru starp mājas karkasu un zem tās esošo grunti. Tādēļ pirmais, pie kā jāķeras, rekonstruējot vecu ēku, ir mājas pamatu nostiprināšana.

Arī jaunām ēkām var rasties problēmas ar pamatiem, tomēr vecāku māju celtniecībā var būt izmantotas atšķirīgas tehnoloģijas un materiāli, kas dažādu iemeslu dēļ var izrādīties laika zoba skarti. Tam gan nevajadzētu nobiedēt tos, kas sapņo par dzīvošanu vēsturiskā ēkā, tomēr šo apstākli nevajadzētu atstāt bez uzmanības.

Par pamatu nostiprināšanas nepieciešamību gan jaunas, gan vecas mājas gadījumā liecina vairākas nopietnas problēmas, cita starpā plaisas grīdās un sienās, grūti veramas un nosēdušās durvis un logi, nelīdzenas grīdas, lieli siltuma zudumi, mitruma ieplūšana un ar to saistītie mitruma bojājumi.

Jaunu pamatu izbūve vecai mājai

Vairums cilvēku, kas iegādājas vecu māju, rēķinās ar lielāka vai mazāka remonta nepieciešamību. Parasti renovācija neiztiek bez jumta un logu nomaiņas. Taču tikai nedaudzi ir dzirdējuši par iespēju izbūvēt pilnīgi jaunus pamatus. Lai gan tas nav tipisks risinājums, tomēr ne reti šāds solis izrādās neizbēgams.

Vecas mājas pamatu nomaiņa ir saistīta ar mājas īpašnieka pašsaprotamām bažām, kas izriet no dažādiem apstākļiem. Tam ir nepieciešami liels līdzekļu un laika ieguldījums, tāpat ir jāveic pamatīgi sagatavošanās darbi, lai noskaidrotu, kā vislabāk nostiprināt vecos pamatus. Ja vecie pamati ir būtiski bojāti, tad labākais, ja ne vienīgais, risinājums mājas renovācijas uzsākšanai, ir tās stabilitātes un ilgstošas kalpošanas nodrošināšana.

Plātņu pamati, stabveida pamati un lentveida pamati

Kad ir pieņemts lēmums par jaunu pamatu izbūvi, tad priekšā stāv nākamā izvēle. Kādus pamatus izvēlēties? Pamati tiek klasificēti pēc to konstrukcijas, funkcijas, izbūves veida un dziļuma, kā arī pēc aprēķinu veida. Apskatīsim īsumā trīs visbiežāk izmantotos pamatu veidus.

  • Plātņu pamati tiek uzskatīti par vieniem no visizturīgākajiem pamatiem, jo tie nosedz visu zem ēkas esošo virsmu, novēršot tās konstrukcijas deformācijas. Izvēloties šo pamatu betonēšanas tehnoloģiju, no speciāliem L pēdas elementiem tiem izbūvēta pamatu apmale, kas paceļas virs grunts virsmas, un pēc tam iegūtais tilpums tiek aizpildīts ar dzelzsbetonu. Šeit ir būtiski ievērot, ka, lai nodrošinātu betona stiepes izturību, ir nepieciešama armatūra. Plātņu pamati tiek uzskatīti par piemērotāko risinājumu vienstāvu ēkām, un tie ļauj izvairīties no masīviem rakšanas darbiem. Šā tipa pamatu apakšējā daļa atrodas virs sasalšanas robežas, tādēļ pamatus nepieciešams nosiltināt.
  • Stabveida pamatu izbūve parasti ir ātra un vienkārša. Par vienu no stabveida pamatu priekšrocībām uzskata apstākli, ka tie ir piemēroti arī vietās ar nekvalitatīvu un slapju/mīkstu grunti. Būvējot stabveida pamatus, stabi ar speciālas tehnikas palīdzību tiek iegremdēti zemē nepieciešamajā dziļumā. Parasti stabveida pamatus izmanto nelielu ēku (piem., šķūnīšu, siltumnīcu un dārza mājiņu) celtniecībai, taču tie ir piemēroti arī vieglāku vasarnīcu un guļbūvju izbūvei.
  • Lentveida pamati ir mūsu reģionā izplatītākais pamatu veids. Atšķirībā no iepriekš aprakstītajiem pamatu veidiem, lentveida pamatu izbūvei ir nepieciešami visapjomīgākie rakšanas darbi un labi grunts apstākļi. Būvējot šā veida pamatus, tiek izveidots zem sasalšanas robežas novietots dzelzsbetona, akmens bloku un/vai dolomīta mūris, kura forma atbilst ēkas ārējo un nesošo sienu novietojumam. Šie pamati ir piemēroti arī smagākām un daudzstāvu ēkām, kā arī gadījumā, ja zem mājas tiek plānots pagrabs.

Pastāv arī citi pamatu veidi, piemēram, pāļu pamati vai no FIBO blokiem mūrēti pamati. Pamatu izvēli nosaka daudzi faktori: grunts, ēkas lielums un smagums, tāpat naudas un laika resursi. Ir pieejama plaša informācija par pamatu veidiem, un internetā par šo tēmu ir atrodami daudz un dažādi materiāli.

Pamatu izbūves izmaksas

Pamatu izbūves izmaksas var būt ļoti atšķirīgas un ir atkarīgas no tā, vai ir nepieciešami stabveida pamati nelielai vasarnīcai, vai lentveida pamati divstāvu dzīvojamajai mājai. Tomēr vispārīgos gadījumos lentveida pamatu izmaksas ir mazākas nekā, piemēram, plātņu pamatu betonēšanas darbu izmaksas. Jaunu pamatu izbūves cenai var pieskaitīt arī grunts sagatavošanas un rakšanas darbu, pamatu siltināšanas, grīdas apkures cauruļvadu uzstādīšanas, kanalizācijas cauruļvadu uzstādīšanas un citas izmaksas.

Pamatojoties uz mājaslapā www.hange.ee atrodamo informāciju, var secināt, ka nelielas moduļu mājas pāļu pamatu cenas sākas no 6500 eiro. Virs 100 m2 lielas privātmājas plātņu pamatu cena kopā ar nepieciešamajiem papilddarbiem var sasniegt pat 30 000 eiro.

 

Veco pamatu siltināšana

Ja, atjaunojot vecu māju, jaunu pamatu izbūve nav nepieciešama, tad tas nenozīmē, ka par pamatiem var tālāk nedomāt. Ja pamati un grīda ir nosiltināti slikti vai nepareizi, tad tas var izraisīt siltuma zudumus līdz pat 20% apmērā. Tādējādi nepietiekami nosiltināti pamati var būt par iemeslu lieliem siltuma zudumiem un apkurei nepieciešamā enerģijas daudzuma pieaugumam. Savukārt pareizi nosiltināti pamati palīdz samazināt un novērst mitruma iekļūšanu mājā. Mitrums var izraisīt pelēšanu, sienu puvi vai pat aplūšanu. Tādēļ pamatu stāvokli nedrīkstētu atstāt bez ievērības, un, ja nepieciešams, vecos pamatus vajadzētu nosiltināt. Ir pieejami neskaitāmi ieteikumi par pamatu siltināšanu.

Papildus pamatu siltināšanai noteikti vajadzētu pārbaudīt arī to hidroizolāciju un ārējo sienu un grīdu siltinājumu, neatkarīgi no tā, vai grīda ieklāta uz grunts, vai nē. Uzzini vairāk par citiem ēkās renovācijas soļiem.

Ar ko siltināt vecus pamatus?

Parasti pamati tiek siltināti horizontālā virzienā, taču, labākas siltuma noturības panākšanai, šodien tiek izmantota arī vertikālās siltināšanas tehnika. Pastāv vairākas iespējas pamatu siltināšanai.

Visvienkāršāk ar pamatiem saistītos darbus un to siltināšanu var veikt, ja uz pamatiem neatrodas māja. Šādā gadījumā pamatiem var piekļūt arī no virspuses, un tos var līdz sasalšanas robežai pilnībā noklāt ar siltumizolācijas plātnēm, piemēram, ar putupolistirola plātnēm. Atjaunojot vecu ēku, šāds variants diemžēl nav iespējams, un šādā gadījumā jāpievērš uzmanība pamatu veidam.

No laukakmeņiem vai dolomīta mūrētu pamatu siltināšanai vislabāk ir piemērotas PUR putas. Akmens pamatus ir ieteicams siltināt no ārpuses, izveidojot kārtīgu hidroizolācijas slāni, kas neļaus mitrumam piekļūt akmens mūrim. Ja pamatu mūrēšanai ir izmantota, piemēram, kaļķu java, tad arī mājas pamatu stiprināšanas un siltināšanas darbiem ir jāizmanto tas pats materiāls.

Izvēloties vecas ēkas pamatu siltināšanas veidu un materiālus, vispirms ir jāizpēta, kā un ar kādiem materiāliem ir būvēti esošie pamati. Tāpat ir jāņem vērā mājas atrašanās vieta, grunts un pamatu bojājumi. Papildus pamatu siltināšanai ir jānodrošina arī ūdens un mitruma novadīšana no pamatiem un ēkas, izveidojot atbilstošu hidroizolāciju un/vai drenāžu.

Pamatu siltināšanas izmaksas

Tāpat kā pamatu siltināšanas pasākumi ir atkarīgi no dažādiem apstākļiem, arī siltināšanas darbu izmaksas ietekmē vairāki faktori. Cenas aprēķinā ir jāņem vērā piekļuves iespējas pamatiem, siltuma zudumu apmērs, materiāls, grunts kvalitāte, pamatu izmēri un citi parametri. Kā redzams mājaslapā www.hange.ee, pamatu vai to daļu siltumizolācijas darbu izmaksas sākas no 1000 eiro un atkarībā no nepieciešamajiem papildu darbiem tās var sasniegt pat 25 000 eiro.
Ko darīt, ja vecie pamati ir nosēdušies?

Palkmaja tõsmine, liigutamine, transport

No dažādām problēmām nav pasargāti pat jauni un labi nosiltināti pamati. Pamatu nosēšanās ir process, kura gaitā dažādu vides faktoru ietekmē (nekvalitatīvu darbu vai grunts īpašību izmaiņu dēļ) pamati sāk pārvietoties virzienā uz leju. Uz pamatu vai grīdas nosēšanos galvenokārt norāda plaisas sienās un šķirbu veidošanās starp grīdu un sienu. Pamanot šādas izmaiņas jaunas vai vecas mājas konstrukcijā, jārīkojas nekavējoties un lielāku problēmu novēršanai jāķeras pie pamatu nostiprināšanas. URETEK ģeopolimēru injekciju tehnoloģija sniedz inovatīvu iespēju atrisināt minētās problēmas ātri un vienkārši. Izmantojot URETEK metodi, darbu gaitā nav nepieciešama nojaukšana vai atrakšana, smagu un lielgabarīta materiālu transportēšana un smagās tehnikas izmantošana. Uzzini vairāk par pamatu pacelšanu vai pieprasi piedāvājumu mūsu tīmekļvietnē.


Atslēgvārdi

Ēkas renovācija – ar ko sākt?

Satura rādītājs
→ Ēkas renovācija
→ Vecas, neatjaunotas mājas ir aukstas un kaitīgas veselībai
→ 1. Pamatu renovācija, siltināšana un pacelšana
→ 2. Fasādes renovēšana un siltināšana
→ 3. Vecas mājas grīdas renovēšana, ieklāšana un siltināšana
→ 4. Sienu plaisu un spraugu novēršana un apdare
→ 5. Griestu siltināšana un apdare
→ Citi svarīgi renovācijas darbi
→ Cik maksā mājas renovācija?

Ēkas renovācija

Renovācijas darbu apjoms ir atkarīgs no objekta specifikas. Biroja ēkas vai daudzdzīvokļu nama renovācijas darbu apjoms, visticamāk, būs liels, savukārt mājas betona kāpņu atjaunošana un betona plaisu aizpildīšana neprasīs lielus resursus. Šajā rakstā apskatīsim tuvāk ar vecu ēku renovāciju saistītos aspektus, īpašu uzmanību veltot vecu māju un guļbūvju renovācijai un restaurācijai, kas gan nenozīmē vienu un to pašu, tomēr bieži ir savā starpā saistīti procesi.

Vecas ēkas renovācija un pārvēršana par savu sapņu mājokli ir aizraujošs process, kas dod iespēju sekot līdzi mājas pārvērtībām no grīdas līdz pat griestiem! Tomēr, lai izvairītos no negaidītiem pārsteigumiem, pirms ķeršanās pie šāda projekta vajadzētu noskaidrot atbildes uz vairākiem jautājumiem. Kā pareizi uzsākt mājas renovēšanas vai restaurēšanas darbus?

Centīsimies sniegt īsu pārskatu par to, kam un kādā secībā jāpievērš uzmanība, uzsākot vēsturiskas ēkas renovēšanu vai siltināšanu. Tas palīdzēs sastādīt darbu plānu vai pieņemt lēmumu par to, vai vērts iegādāties vecu māju, kam nepieciešama apjomīga renovācija.

Vecas, neatjaunotas mājas ir aukstas un kaitīgas veselībai

Bieži vien jaunie īpašnieki ievācas mājā, kam nepieciešama renovācija, tūdaļ pie pirmās iespējas. No materiālā viedokļa tas ir vienīgais pareizais solis, taču no sienās esošajām spraugām pūšošais vējš un no grīdām dvesmojošais aukstums vai mitrums var parādīties tikai, iestājoties pirmajai ziemai vai pavasarim, sagādājot iemītniekiem nepatīkamus pārsteigumus. Tādēļ, iegādājoties vecu māju, pirmais būtiskais solis, ir tās stāvokļa novērtēšana. Tā jāveic neatkarīgi no tā, vai ir plānots renovēt nelielu vasarnīcu vai lielu koka dzīvojamo ēku, vai restaurēt sagruvušu lauku māju vai vecu guļbūvi.

Turklāt vecas ēkas var būt ne tikai dzīvošanai neērtas, bet pat kaitīgas cilvēku veselībai. Ar vecām ēkām saistītie potenciālie, neizbēgamie riski ir mājas pamatu nosēšanās, ar konstrukciju saistītas problēmas, pelējums, sēnīte, azbesta materiāla izmantošana u.c. Šie faktori var ne vien pagarināt renovācijas procesu, bet arī radīt negaidīti lielus izdevumus. Tāpat var gadīties, ka pirms renovācijas vai restaurācijas darbu uzsākšanas ir jāķeras pie lielākiem vai mazākiem nojaukšanas darbiem.

1. Pamatu renovācija, siltināšana un pacelšana

Ļoti būtiskas – ja ne visbūtiskākās – mājas daļas ir jumts un pamati. Rodoties problēmām, vispirms jāpievērš uzmanība tieši šīm daļām, jo jumta vai pamatu bojājumi var ietekmēt visas mājas stāvokli un izturību. Ja ir bojāts jumts, var tikt bojātas arī spāres un griesti, bet, ja problēma netiek novērsta, – arī sienas un pat grīdas. Tādēļ būtu jāapseko jumta konstrukcijas un sijas, lai noskaidrotu, vai pietiek ar jumta daļēju nomaiņu, vai tomēr nepieciešama visa jumta maiņa.

Vecas ēkas renovācija ir jāsāk ar pamatu nostiprināšanu. Pamatu funkcija neaprobežojas tikai ar mājas balstīšanu. Tie sargā ēku no mitruma un aukstuma, mazina siltuma zudumus un novērš mitruma bojājumu rašanos. Vecas guļbūves pamatu nostiprināšana un siltināšana var radīt neskaitāmus jautājumus. Vai siltināt vecos pamatus, būvēt pilnīgi jaunus pamatus vai nostiprināt esošos pamatus? Veltiet šim jautājumam pienācīgu uzmanību un uzziniet vairāk par to, kad būvēt jaunus pamatus un kad lemt par labu veco pamatu siltināšanai. Ēkas pamatu nosēšanās ir problēma, kas var piemeklēt arī jaunas mājas, un galvenokārt uz to norāda plaisas sienās un spraugas starp grīdu un sienām. Šīm problēmām ir vairāki risinājumi, un pareizās pieejas noskaidrošanai vispirms jānovērtē mājas esošo pamatu stāvoklis.

2. Fasādes renovēšana un siltināšana

Pēc tam, kad ir savests kārtībā jumts un pamati, var ķerties pie fasādes atjaunošanas, jo ēkas ārsienas ir tieši pakļautas laika apstākļu iedarbībai – vējš, lietus un saule var negatīvi ietekmēt fasādes izturību. Fasādes renovēšanu uzsāk ar vecās fasādes noņemšanu vai vismaz ar tās apsekošanu, noņemot vecos apšuvuma dēļus.

Fasādes renovācijai ir vairāki mērķi. Fasādes nosiltināšana palīdz uzlabot ēkas energoefektivitāti, pareizi izvēlēti materiāli novērš mitruma iekļūšanu ēkā, bet ārējās fasādes dizains piešķir ēkai estētisku izskatu.

Renovējot vecas ēkas fasādi, vispirms ir jāizlemj, vai tās siltināšanai tiks izmantota vate, apšuvuma dēlīši vai kāds cits materiāls. Otrs variants ir esošo baļķu atjaunošana. Restaurējot guļbūvi, noteikti jāapseko apakšējās baļķu rindas, kuras parasti ir pakļautas vislielākajiem bojājumiem. Pat tad, ja ēku plānots pārsegt ar jaunu materiālu, puvušos baļķus nepieciešams nomainīt, lai izvairītos no tālākiem mitruma bojājumiem un baļķu trūdēšanas/pūšanas.

3. Vecas mājas grīdas renovēšana, ieklāšana un siltināšana

Ķeroties pie grīdu renovācijas, bieži vien var šķist, ka tas ir viens no ātrākajiem un vienkāršākajiem darbiem. Tomēr parasti tas tā nav. Grīdai ir ļoti svarīga nozīme ēkas siltuma saglabāšanā.

Ja grīda nav kvalitatīva, tad būtu vērts apsvērt tās uzlaušanas un jaunas grīdas ieklāšanas iespēju. Grīdas ieklāšana vecā ēkā var būt diezgan sarežģīta, ja nav renovēti mājas pamati. Parasti vecu lauku māju vai guļbūvju lielākais ienaidnieks ir mitrums. Tādēļ pirms grīdu siltināšanas vajadzētu pārbaudīt pamatu hidroizolācijas stāvokli, lai novērstu mitruma uzkrāšanos pamatos un attiecīgi jaunās grīdas bojāšanos.

Grīdas siltināšanas pasākumi ir atkarīgi no mājas veida, pamatiem un grīdas materiāla. Siltinot koka grīdas, zem grīdas sijām vajadzētu ieklāt, piemēram, keramzītu, bet starp sijām – vati vai putu polistirolu. Betona grīdas siltināšanai parasti uz grunts zem grīdas klāj šķembu kārtu. Uz tās klāj plānu smilšu slāni, putu polistirolu un plēvi. Ar to betona grīdas ieklāšanas sagatavošanas darbi ir pabeigti.

Ja grīda ir labā kārtībā un pienācīgi nosiltināta, taču starp grīdu un sienu ir izveidojusies ar aci redzama sprauga, nav nozīmes steigties ar grīdas nomaiņu. Tas var norādīt un ēkas pamatu nosēšanos, un šī problēma jārisina citādi.

 

4. Sienu plaisu un spraugu novēršana un apdare

 

Par pamatu nosēšanos var liecināt ne viena vien problēma, kura sākotnēji var šķist novēršama ar apdares materiālu palīdzību. Pamanot sienā plaisu vai spraugu, tai noteikti jāpievērš attiecīga uzmanība un jāveic plaisu monitorings. Dažādas plaisas ārsienās un iekšējās sienās, spraugas starp grīdu un sienām, slīpas vai daļēji nosēdušās grīdas, iesprūduši vai grūti verami logi un durvis var liecināt par nopietnu apdraudējumu visai ēkai, kas saistīts ar pamatu nosēšanos.

Pamatu nosēšanos ir nepieciešams novērst nekavējoties, lai izvairītos no problēmām nākotnē. Vienkāršu veidu pamatu nostiprināšanai bez rakšanas darbiem un, netraucējot ēku iedzīvotājiem un biznesam, piedāvā uzņēmums “URETEK Baltic”, kas darbojas Baltijas tirgū jau 7 gadus. URETEK speciālistu piedāvātais pakalpojums nodrošina nosēdušās ēkas ātru, ērtu un videi draudzīgu pamatu nostiprināšanu, izmantojot inovatīvu ģeopolimēra injekcijas tehnoloģiju. Uzzini vairāk par pamatu pacelšanu un URETEK tehnoloģiju.

Ja sienas ir taisnas un nosiltinātas, un nepieciešams veikt tikai apdares darbus, tad renovācijas process ir ievērojami vieglāks. Visizplatītākais paņēmiens ir sienu noklāšana ar ģipškartona plāksnēm vai OSB plāksnēm un izlīmēšana ar tapetēm vai krāsošana. Labi saglabājušos vecu guļbūvju baļķus kā autentiskus dizaina elementus bieži vien atstāj nenosegtus.

5. Griestu siltināšana un apdare

Griestu siltināšana ir tik pat svarīga kā grīdu siltināšana. Ja ir tecējis jumts vai ir bijušas citas problēmas ar jumtu un tā sijām, tad griestu konstrukciju atjaunošanā vajadzētu ieguldīt lielākus naudas līdzekļus un laiku. Taču bieži vien ir nepieciešama tikai griestu apdares atjaunošana.

Ātrākais, izplatītākais un arī lētākais griestu apdares veids ir griestu noklāšana ar ģipškartona plāksnēm, ko tālāk špaktelē un krāso. Ja vēlaties piešķirt telpai jaunu ārieni, tad tradicionālos baltos ģipškartona griestus var aizstāt ar koka, speciālu plātņu vai dažādu faktūru apdari, vai ar piekaramajiem vai iespiestajiem griestiem.

Savukārt vannas istabas un virtuves griestiem ir nepieciešams cits risinājums. Virtuves griestus ieteicams krāsot ar mazgājamu, viegli spīdīgu krāsu. Matēta krāsa uzsūc virtuves gaisā esošos netīrumus, sodrējus un taukus, un to tīrīšana ir visnotaļ apgrūtināta. Vannas istabā valda paaugstināts mitrums, tādēļ griestu apdarei šeit vajadzētu izmantot izturīgu krāsu, izvairoties no emaljas krāsām, zem kurām mitruma ietekmē var sākt veidoties burbuļi.

Citi svarīgi renovācijas darbi

Vecas mājas restaurācija un tās izmaksas

Pirms ķeršanās pie vecas mājas renovācijas noteikti ir jāapseko un jāizvērtē iepriekš minētie aspekti. Pietiekamas kompetences gadījumā to var veikt pastāvīgi, vai apsvērt attiecīga speciālista piesaistes iespēju. Mājas pilnīga renovēšana var izrādīties garš process, kas bieži ir atkarīgs no dažādiem faktoriem. Ne reti ir nepieciešama arī kanalizācijas, ventilācijas un apkures sistēmu pārbaude.

Dažām mājām ir nepieciešami apjomīgi nojaukšanas un pārbūves darbi, citas gribētos restaurēt, saglabājot to autentisko auru, bet atsevišķu māju savešanai kārtībā pietiek ar nelieliem apdares darbiem. Tādēļ renovācija vienmēr jāsāk ar mājas stāvokļa novērtēšanu. Lieciet uzsvaru uz sagatavošanas darbiem, un apsekojiet atsevišķi katru mājas daļu. Veltiet nepieciešamo uzmanību šajā rakstā apskatītajiem darbiem, taču noteikti neaizmirstiet, ka, lai atrastu savai mājai piemērotāko risinājumu, ir nepieciešama individuāla pieeja.

Cik maksā mājas renovācija?

Mājas renovācijas izmaksas lielā mērā ir atkarīgas no renovācijas un restaurācijas darbu apjoma, materiāliem, darbaspēka izmaksām un citiem faktoriem. Dažreiz vēsturiskas ēkas atjaunošana var izrādīties dārgāka, nekā jaunas mājas iegāde vai būvēšana. Tomēr jaunai mājai nav vēsturiskās vides vērtības, ko sniedz renovēta ēka. Turklāt renovēšanas un restaurēšanas darbus var veikt pakāpeniski, sarindojot tos prioritārā secībā. Tas nodrošina elastīgāku budžetu un iespēju izkliedēt izdevumus garākā laika posmā.

Pastāv divas iespējas, kā noskaidrot mājas renovācijas izmaksas: pieprasīt piedāvājumu vajadzīgo darbu veikšanai no būvuzņēmēja, vai sastādīt pašiem savu budžetu. Ja esat gatavi apgūt ko jaunu un ieguldīt enerģiju ne tikai sagatavošanās darbos, bet arī nodarboties, piemēram, ar materiālu sagādi un būvdarbiem, tad tas ļaus samazināt projekta izmaksas. Budžeta izstrādi var sākt, piemēram, no pamatu nostiprināšanai nepieciešamo darbu izmaksu aprēķina. Lai novērtētu nosēdušos pamatu stāvokli, URETEK speciālisti veic objekta bezmaksas apsekošanu un sniedz konsultācijas, un pēc sākotnējās novērtēšanas projekta vadītājs sagatavo URETEK cenas piedāvājumu.


Atslēgvārdi

Visas plaisas nav vienādas. nosakot problēmas cēloņus, ir jāņem vērā plaisu veids, lielums un izvietojums

Visas plaisas nav vienādas. Nosakot problēmas cēloņus un izvēloties risinājumus, ir svarīgi ņemt vērā plaisu veidu, lielumu un izvietojumu.

Tāpat atjaunošanas projekta sagaidāmā rezultāta izvērtēšanā ir jāpievērš uzmanība tiešo un netiešo priekšrocību, trūkumu un risku kombinācijām.

Dažāda veida plaisas sienās

Visizplatītākie plaisu veidi:

– iekšējās plaisas ģipškartonā, iekšsienu apmetumā, ķieģeļu mūrī vai monolītajās plāksnēs;

– ārējās plaisas ķieģeļu mūros (u.c. mūros), monolītajās plāksnēs vai ārsienu apmetumā.

Ja plaisas ēkas sienās ir parādījušās pēkšņi (nejaukt ar plaisu pēkšņu atklāšanu, jo, iespējams, tās vienkārši nav agrāk ilgstoši ievērotas), tas var liecināt par nopietnām konstrukcijas problēmām.

Sīkas mikroplaisas sienās ir sastopamas diezgan bieži, un parasti nekustamā īpašuma īpašnieki par tām neuztraucas. Savukārt lielākas plaisas, kas sākas no logu un durvju ailēm vai no ēkas stūriem, var signalizēt par ēkas pamatu nosēšanos vai projektētās izturības zudumu, kā rezultātā visa ēka vai tās daļa sāk nosēsties.

Jāpievērš uzmanība tam, vai plaisa ir horizontāla vai vertikāla, vai tā ir atvērta, līkumota, pakāpienveida (piemēram, ķieģeļu sienā), vai sakrīt ar elementu savienojuma vietām. Ja plaisas platums kaut vienā vietā sasniedz 5 milimetrus vai ja ir novērojama konstrukciju pilnīga atdalīšanās (ķieģeļu šuvju maisījumā vai cementā), tad ir ieteicams vērsties pēc profesionāla padoma. Arī citos gadījumos nevajadzētu atstāt bez ievērības jebkādus bojājumus. Noteikti vajadzētu sastādīt novērošanas plānu un vismaz reizi mēnesī veikt konstrukcijas apsekošanu, fiksējot tās aktuālo stāvokli.

Atjaunošana

Ja galvenais plaisu rašanās cēlonis ir (grunts) nosēšanās vai nestspējas samazināšanās, tad vienmēr vajadzētu apsvērt vairākus risinājumus: tradicionālo nostiprināšanas metodi un neinvazīvo sveķu ievadīšanas metodi, kura ir ievērojami operatīvāka, dabai draudzīgāka un efektīvāka.

URETEK sveķu ievadīšanas metode dod iespēju iedarboties tieši vietā, kur ir konstatēta grunts nosēšanās un stiprības zudums. Ar ķirurģiskai manipulācijai līdzīgu metodi tiek palielināta grunts nestspēja, kā arī pacelta un izlīdzināta zem ēkas esošā grunts. Tas, vai plaisas sienās pazudīs pilnībā vai tikai daļēji, ir atkarīgs no plaisu virziena un grunts stāvokļa zem ēkas. Galvenais jautājums ir: vai konstrukcija ir spējīga izturēt iztaisnošanas spēku. Vairumā gadījumu mājas vai konstrukcijas nolīmeņošanai ar URETEK tehnoloģijas palīdzību ir nepieciešama viena diena. Darbu laikā tiek veikta pastāvīga procesa uzraudzība ar lāzera nivelieri.

Lēts monitorings

Ikdienā konstrukciju izmaiņu monitoringam papildus profesionālajām ierīcēm tiek izmantoti arī speciāli indikatori, kas tiek nostiprināti sienas lielākajās plaisās. Šāds vizuālais indikators ir viens no daudziem mērīšanas instrumentiem, ko speciālisti izmanto izmaiņu monitoringam arī atjaunošanas procesa gaitā. Indikatora kustību vai konstrukcijas atsevišķu daļu deformācijas indikatora stiprinājuma punktā var ievērot pat ar nepieredzējušu aci.  Kustība rodas konstrukcijas atsevišķu daļu pārvietošanās vai deformācijas rezultātā. Tāpat indikators var rādīt konstrukcijas pārvietošanos pamatu atjaunošanas gaitā, t.sk. pārvietošanās virzienu un pacēluma līmeni.

Tomēr ir jāņem vērā, ka indikators ir ļoti jutīgs attiecībā uz apkārtējās vides apstākļiem. Mitrums, temperatūras svārstības un citi ārējie faktori var ietekmēt stiprinājumu un izkropļot objektīvo informāciju. Lai panāktu optimālu un ilgstošu rezultātu, pēc atjaunošanas darbu pabeigšanas ir vēlams veikt ēkas stāvokļa ģeodēzisko uzraudzību un visu mezglu un konstrukciju regulāru apsekošanu.


Atslēgvārdi

Vao Agro skābbarības glabātuves stabilizēšana


Atslēgvārdi

Tirdzniecības centra Rimi iegrimušās grīdas līmeņošana


Atslēgvārdi

Daudzdzīvokļu mājas iegrimšanas apturēšana un grunts pastiprināšana jauno projektu rajonā


Atslēgvārdi

Privātmājas iegrimušās grīdas pacelšana, grunts stabilizācija un pamatu nostiprināšana


Atslēgvārdi