Ekstrēmi laika apstākļi, dabas stihijas, ilgstošs sausums, lietavas un sals rada nevēlamu ietekmi uz grunti zem ēkām un tādējādi arī uz ēku pamatiem.
2018. gada vasara bija netipiski silta, un karstuma vilnis ļoti ieilga. Savukārt janvāris bija viens no pēdējā laika aukstākajiem mēnešiem. Laikā, kad daļu cilvēces bija nogurdinājušas rekordaugstās temperatūras, citu reģionu iedzīvotāji cīnījās ar plūdiem. Spēcīgās lietavas un cikloni nodarīja milzīgu kaitējumu ēkām un iedzīvotājiem.
Kā dažādas dabas parādības ietekmē grunti
Dažāda veida gruntis atšķiras pēc to īpašībām un reakcijas uz laika apstākļiem, un tās var nopietni ietekmēt būvju nesošās konstrukcijas. Īpaši lieli kaitējumi var tikt nodarīti ēkām, kuras ir uzbūvētas uz irdenām gruntīm, smiltīm un reaktīva māla, t.i., uz nestabilām gruntīm, kas pakļautas iespējamiem sala izcilājumiem, izskalojumiem vai izžūšanai.
Reaktīvais māls mitrumā piebriest, bet izžūstot – saraujas. Tā rezultātā ilgstoša sausuma periodos grunts saplaisā, bet mitrā laikā – piebriest. Aukstajos periodos ūdens sasalšanas un piebriešanas rezultātā māls zaudē savu poraino struktūru.
Smiltīm un dubļainām gruntīm ir raksturīga nosēšanās nokrišņu ietekmē, jo ūdens izskalo no grunts sīkākās daļiņas, kā rezultātā lielākās daļiņas nosēžas.
Būvniecībā izmantojamie pildījuma maisījumi bieži vien sastāv no grunts un citiem materiāliem, piemēram, ķieģeļu vai betona šķembām un sasmacinātiem būvmateriālu atkritumiem. Plūstot caur attiecīgo masīvu, ūdens aizskalo sīkākās maisījuma daļiņas un tas var izraisīt visas grunts nosēšanos. Vizuāli šāda procesa rezultātu var iztēloties kā iedobumu zemes virsmā, kas var vēl vairāk padziļināties, ja grunts nav bijusi pietiekami noblietēta vai ja to sekmē pieguļošo iežu vispārējais stāvoklis. Ja grunts izmaiņas ir tik spēcīgas, ka tā vairs nespēj pienācīgi balstīt ēkas pamatus, tad sākas pakāpeniska konstrukciju nosēšanās. Ēka nosēžas daļēji vai visā platībā, un šāda nosēšanās parasti ir nevienmērīga. Šādu parādību sauc par grunts nosēšanos.
Svarīga nozīme ir grunts mitruma līmenim. Piemēram, reģionos ar mērenu temperatūru mālainas gruntis parasti ir mitras. Taču ilgstoša sausuma apstākļos grunts zaudē savu mitrumu un saraujas, tādējādi izraisot virsmas nosēšanos. Savukārt lietus periodā šāda grunts uzsūc daudz mitruma vai kavē tā uzsūkšanos. Sasalstot vai (vēlāk) atkūstot, rodas grunts nosēšanās risks. Plūdu vai tehnoloģisko avāriju gadījumā var rasties grunts izskalojumi un tiem sekojoša nosēšanās. Minēto apstākļu iedarbības rezultātā var tikt nopietni bojāti ēku un speciālo būvju pamati un nesošās konstrukcijas.
Visā pasaulē tiek aizvien biežāk novēroti ekstrēmi klimatiskie apstākļi. Piemēram, rekordkarstās vasaras rezultātā tika bojāti pat tādu ēku pamati, kuras atrodas reģionos ar maigu jūras klimatu (Lielbritānijā). Ilgstošā karstuma ietekmē pazeminājās gruntsūdeņu līmenis, kā rezultātā savukārt nosēdās ēku pamati. Tāpēc apdrošinātāji saņēma nepieredzēti daudz sūdzības un prasības no māju īpašniekiem saistībā ar ēku nosēšanos.
Kā cīnīties pret grunts nosēšanos
Par laimi pastāv tādas metodes, kas dod iespēju ātri, efektīvi un ekonomiski aizsargāt grunti pret nosēšanos. Inovatīvie risinājumi piedāvā lielisku alternatīvu tradicionālajām invazīvajām un darbietilpīgajām pamatu betonēšanas un pāļu dzīšanas metodēm.
URETEK patentēto sveķu ievadīšanai nav nepieciešami masīvi rakšanas darbi, un šis process nerada ievērojamas neērtības ēku lietotājiem, jo parasti uz darbu veikšanas periodu viņiem nav nepieciešams izvākties no telpām.
Atcerieties, ka, parādoties pirmajām nosēšanās pazīmēm, ir nekavējoties jāvēršas pēc padoma pie speciālista-konstruktora vai inženiera-ģeotehniķa, lai iegūtu informāciju, kas nepieciešama pareizā risinājuma izvēlei.
