Nītvalja dzelzceļa pārbrauktuves betona plātņu līmeņošana un stabilizācija
Kevin
Ekstrēmi laika apstākļi negatīvi ietekmē zem ēkām esošo grunti un pamatus
Ekstrēmi laika apstākļi, dabas stihijas, ilgstošs sausums, lietavas un sals rada nevēlamu ietekmi uz grunti zem ēkām un tādējādi arī uz ēku pamatiem.
2018. gada vasara bija netipiski silta, un karstuma vilnis ļoti ieilga. Savukārt janvāris bija viens no pēdējā laika aukstākajiem mēnešiem. Laikā, kad daļu cilvēces bija nogurdinājušas rekordaugstās temperatūras, citu reģionu iedzīvotāji cīnījās ar plūdiem. Spēcīgās lietavas un cikloni nodarīja milzīgu kaitējumu ēkām un iedzīvotājiem.
Kā dažādas dabas parādības ietekmē grunti
Dažāda veida gruntis atšķiras pēc to īpašībām un reakcijas uz laika apstākļiem, un tās var nopietni ietekmēt būvju nesošās konstrukcijas. Īpaši lieli kaitējumi var tikt nodarīti ēkām, kuras ir uzbūvētas uz irdenām gruntīm, smiltīm un reaktīva māla, t.i., uz nestabilām gruntīm, kas pakļautas iespējamiem sala izcilājumiem, izskalojumiem vai izžūšanai.
Reaktīvais māls mitrumā piebriest, bet izžūstot – saraujas. Tā rezultātā ilgstoša sausuma periodos grunts saplaisā, bet mitrā laikā – piebriest. Aukstajos periodos ūdens sasalšanas un piebriešanas rezultātā māls zaudē savu poraino struktūru.
Smiltīm un dubļainām gruntīm ir raksturīga nosēšanās nokrišņu ietekmē, jo ūdens izskalo no grunts sīkākās daļiņas, kā rezultātā lielākās daļiņas nosēžas.
Būvniecībā izmantojamie pildījuma maisījumi bieži vien sastāv no grunts un citiem materiāliem, piemēram, ķieģeļu vai betona šķembām un sasmacinātiem būvmateriālu atkritumiem. Plūstot caur attiecīgo masīvu, ūdens aizskalo sīkākās maisījuma daļiņas un tas var izraisīt visas grunts nosēšanos. Vizuāli šāda procesa rezultātu var iztēloties kā iedobumu zemes virsmā, kas var vēl vairāk padziļināties, ja grunts nav bijusi pietiekami noblietēta vai ja to sekmē pieguļošo iežu vispārējais stāvoklis. Ja grunts izmaiņas ir tik spēcīgas, ka tā vairs nespēj pienācīgi balstīt ēkas pamatus, tad sākas pakāpeniska konstrukciju nosēšanās. Ēka nosēžas daļēji vai visā platībā, un šāda nosēšanās parasti ir nevienmērīga. Šādu parādību sauc par grunts nosēšanos.
Svarīga nozīme ir grunts mitruma līmenim. Piemēram, reģionos ar mērenu temperatūru mālainas gruntis parasti ir mitras. Taču ilgstoša sausuma apstākļos grunts zaudē savu mitrumu un saraujas, tādējādi izraisot virsmas nosēšanos. Savukārt lietus periodā šāda grunts uzsūc daudz mitruma vai kavē tā uzsūkšanos. Sasalstot vai (vēlāk) atkūstot, rodas grunts nosēšanās risks. Plūdu vai tehnoloģisko avāriju gadījumā var rasties grunts izskalojumi un tiem sekojoša nosēšanās. Minēto apstākļu iedarbības rezultātā var tikt nopietni bojāti ēku un speciālo būvju pamati un nesošās konstrukcijas.
Visā pasaulē tiek aizvien biežāk novēroti ekstrēmi klimatiskie apstākļi. Piemēram, rekordkarstās vasaras rezultātā tika bojāti pat tādu ēku pamati, kuras atrodas reģionos ar maigu jūras klimatu (Lielbritānijā). Ilgstošā karstuma ietekmē pazeminājās gruntsūdeņu līmenis, kā rezultātā savukārt nosēdās ēku pamati. Tāpēc apdrošinātāji saņēma nepieredzēti daudz sūdzības un prasības no māju īpašniekiem saistībā ar ēku nosēšanos.
Kā cīnīties pret grunts nosēšanos
Par laimi pastāv tādas metodes, kas dod iespēju ātri, efektīvi un ekonomiski aizsargāt grunti pret nosēšanos. Inovatīvie risinājumi piedāvā lielisku alternatīvu tradicionālajām invazīvajām un darbietilpīgajām pamatu betonēšanas un pāļu dzīšanas metodēm.
URETEK patentēto sveķu ievadīšanai nav nepieciešami masīvi rakšanas darbi, un šis process nerada ievērojamas neērtības ēku lietotājiem, jo parasti uz darbu veikšanas periodu viņiem nav nepieciešams izvākties no telpām.
Atcerieties, ka, parādoties pirmajām nosēšanās pazīmēm, ir nekavējoties jāvēršas pēc padoma pie speciālista-konstruktora vai inženiera-ģeotehniķa, lai iegūtu informāciju, kas nepieciešama pareizā risinājuma izvēlei.
Atslēgvārdi
Betona baseinu nosēšanās apturēšana un plaisu likvidēšana
Ūdens līmeņa pazemināšanās betona baseinā ir ierasta parādība.
Vasaras karstumā to dažreiz izskaidro ar dabīgu iztvaikošanu. Taču pastāv arī iespēja, ka, nosēžoties baseina pamatiem, tā konstrukcijā ir izveidojušās plaisas.
Šo problēmu var atrisināt ar ģeopolimēru ievadīšanu.
Atšķirībā no citām būvēm baseina konstrukcijā netiek paredzēta pat minimāla baseina konstrukcijas nosēšanās. Tomēr, ja grunts nepietiekamas sablīvēšanas vai pamatnes grunts samirkšanas dēļ baseins tomēr sāk nosēsties, betonā neizbēgami rodas plaisas. Tā rezultātā sākas pakāpeniska ūdens noplūde. Tas savukārt vēl vairāk pasliktina grunts stāvokli ap baseinu. Var rasties pat avārijas stāvoklis, kad objekta tālāka izmantošana nav vairs iespējama.
Vienkārša plaisu aizpildīšana ir nepietiekams risinājums. Tā nenovērš bojājumu rašanās cēloņus. Ja plaisas ir radušās pamatnes grunts stiprības samazināšanās un baseina konstrukcijas nosēšanās dēļ, tad vispirms ir jānovērš problēmas, kas saistītas ar grunti un pamatiem.
Tādā gadījumā pirms plaisu aizpildīšanas ir jānostiprina grunts un vajadzības gadījumā jāpaceļ un jānostabilizē pamati. Ir būtiski atzīmēt, ka, izmantojot mūsdienīgo URETEK ģeopolimēru ievadīšanas metodi, darbi tiek paveikti vienā-divās dienās, un nav nepieciešami rakšanas un betonēšanas darbi.
Dziļā injekcija
Betona baseinā izveidojušās plaisas var novērst ar Deep Injection metodes palīdzību, kas dod iespēju aizpildīt gruntī esošos tukšumus un dobumus ar speciāliem ģeopolimēru sveķiem. Nokļūstot gruntī, ģeopolimēri piebriest un ātri sacietē, radot spiedienu vertikālā virzienā. Ar šo metodi var nostiprināt stiprību zaudējušu un pārāk mitru grunti zem dažādām būvēm.
Papildus minētajam, ģeopolimēri ļauj apturēt baseina nosēšanos un stabilizēt tā stāvokli, bet nepieciešamības gadījumā pat pacelt to līdz sākotnējam augstumam. Pateicoties savai struktūrai, ģeopolimēri nereaģē ar ūdeni un novada to uz apkārtējiem grunts slāņiem. Tādēļ papildus grunts nostiprināšanai ģeopolimēri pilda arī hidroizolācijas materiāla funkcijas.
Betonā esošās plaisas ir jēga remontēt tikai pēc tam, kad ir nostiprināta grunts un nostabilizēti pamati.
Darbu algoritms
Ģeopolimēru ievadīšanu veic pa speciāliem caurumiem (diametrs 12-16 mm), kas ir izurbti betonā vai gruntī gar baseina ārējo perimetru. Pēc materiāla ievadīšanas caurumi tiek tūlīt aizpildīti.
URETEK ģeopolimēru sveķi nebojā betona sienas. Tie ir piemēroti grunts stiprināšanai, kā arī betona konstrukciju pacelšanai un līmeņošanai. Betona konstrukcijas stāvokļa izmaiņas tiek kontrolētas reāllaikā ar lāzera nivelieri (precizitāte līdz ±1 mm).
Ģeopolimēru fizikālās un ķīmiskās īpašības nodrošina materiāla ilgstošu stabilitāti pat mitrā vidē. Materiāls ir ķīmiski inerts, ekoloģisks drošs un pārbaudīts ilgstošas izmantošanas gaitā visā pasaulē.
Atslēgvārdi
Uz pāļu pamatiem balstītu būvju specifika
Pāļu pamatu priekšrocība ir to labā cena un iespēja ļoti īsā laikā panākt efektīvu risinājumu.
Vizuāli skrūvpāļi atgādina cauruli ar vītni galā. Šāda gruntī ieskrūvēta caurule nodrošina konstrukciju un ēku labāku stabilitāti. Skrūvpāļi piešķir pamatiem lielāku izturību, pamati nav pakļauti gruntsūdeņu izmaiņām un nenosēžas. No kvalitātes un izmaksu aspekta pāļu pamati bieži vien ir labāks risinājums nekā pamatu tehniski sarežģītā nomaiņa. Turklāt uz pamatiem, kas ir stiprināti ar pāļiem, var būvēt papildu stāvus.
Kad rodas nepieciešamība lietot skrūvpāļus?
Pamatu stiprināšana ar skrūvpāļiem ir iespējama jebkuros apstākļos, neatkarīgi no ēkas atrašanās vietas. Uz skrūvpāļu pamatiem var būvēt metāla un betona konstrukcijas, turklāt tam praktiski nav nepieciešami rakšanas darbi. Šādas pamatu stiprināšanas rezultāti vietās ar sarežģītiem pamatnes grunts apstākļiem bieži vien pārsniedz gaidīto, jo darbi tiek veikti visnotaļ ātri un ar nelielām izmaksām.
Šobrīd skrūvpāļi tiek uzskatīti par optimālāko un universālāko pamatu stiprināšanas paņēmienu, kas dod iespēju ātri un kvalitatīvi palielināt konstrukcijas nestspēju un noturību pret jebkādiem ārējiem faktoriem.
Kādas problēmas var atrisināt ar skrūvpāļiem?
Skrūvpāļu galvenais uzdevums ir konstrukciju stiprināšana problemātiskās vietās un uz nestabilām gruntīm. Pāļa galā esošā platā vītne nodrošina gruntī lielāku atbalsta virsmu. Skrūvpāļi spēj izturēt spiediena spēku, kas pārsniedz 20 tonnas.
Parasti pāļi tiek lietoti šādiem mērķiem:
- Daudzstāvu būvju nestspējas palielināšana. Pāļus var izmantot tādu ēku nostiprināšanai, kuru pamatus nav iespējams pilnībā nomainīt.
- Veco pamatu nostiprināšana ar mērķi piebūvēt celtnei jaunus stāvus.
- Nosēdušās pamatnes grunts stabilizēšana: pālis tiek ieskrūvēts gruntī, tādējādi ievērojami uzlabojot tās stiprību.
Vai pastāv mūsdienīgākas pamatu nostiprināšanas metodes?
Skrūvpāļi ir neapšaubāmi viens no populārākajiem pamatu nestspējas uzlabošanas paņēmieniem, tomēr pastāv arī mūsdienīgākas tehnoloģijas, kas ir balstītas uz citādu pieeju. URETEK jaunā Deep Injection tehnoloģija dod iespēju stiprināt pamatus un stabilizēt grunti, uz kuras atrodas būve.
Šim nolūkam gruntī tiek ievadīts speciāls ģeopolimēru maisījums. Piebriestot tas izstumj no grunts mitrumu un aizpilda visus tukšumus. Atjaunojas problemātiskas grunts viendabīgums, un pamatne kļūst izturīgāka. Šī metode dod iespēju ievērojami paātrināt remontdarbus, turklāt nav nepieciešami rakšanas darbi, pat atjaunojot avārijās stāvoklī esošas mājas.
Atslēgvārdi
Dabisko un mākslīgo ūdenstilpņu krastu nostiprināšana
Viena no URETEK ģeopolimēru vērtīgākajām iezīmēm ir spēja saglabāt savas īpašības pat ļoti mitrā vidē. Pateicoties savam īpašajam sastāvam, ģeopolimēri ir aizsargāti pret ūdens ietekmi. Tādēļ tie ir lieliski piemēroti ūdenstilpņu krastu stiprināšanai.
Ūdens pakāpeniski noārda materiālus, ar kuriem tas saskaras. Šādu dabisku procesu sauc par ūdens eroziju, un tieši tas ir galvenais iemesls, kādēļ, būvējot ēkas krasta tuvumā, īpaša vērība ir jāvelta grunts nostiprināšanai. Tas attiecas arī uz mākslīgām ūdenstilpnēm, piemēram, uz dažādiem dīķiem, ūdenskrātuvēm un notekūdeņu stacijām. Avārijas situācijas, kas rodas sakarā ar grunts izskalojumiem vai krasta stiprinājumu bojājumiem, var novērst, izmantojot URETEK ģeopolimēru ievadīšanas tehnoloģiju.
Krastu nostiprināšanas specifiskie aspekti
Bieži vien krasta grunts un krasta līnijas nostiprināšana netiek uzskatīta par svarīgu. Daudzos gadījumos ūdenstilpņu krastu nostiprināšanai tiek izmantoti pagaidu risinājumi, piemēram, jaunas šķembu kārtas vai cita pildījuma materiāla uzklāšana.
Atsakoties no avārijas stāvoklī esošā posma rekonstrukcijas, var rasties nepieciešamība regulāri remontēt krasta līniju, kas savukārt nozīmē ievērojamus izdevumus. Arī krasta stiprinājumu tradicionālais remonts nav daudz lētāks, jo tam ir nepieciešama smagās tehnikas izmantošana un rakšanas darbi.
Alternatīvs risinājums krasta līnijas kapitālai nostiprināšanai ir URETEK ģeopolimēru tehnoloģija. Izmantojot šo tehnoloģiju, nav nepieciešams iesaistīt smago tehniku. Ģeopolimēru sveķi tiek ievadīti ar nelielām, pārvietojamām ierīcēm pa grunts slānī izurbtiem caurumiem, kuru diametrs ir 12-16 mm.
Kā notiek grunts stiprināšana
Krasta līnijas ūdens izskaloto vai izgrauzto posmu, tāpat arī bojāto karsta stiprinājumu (piemēram, akmens dambju) atjaunošanai izmanto Deep Injection dziļās inžekcijas metodi. Ģeopolimēri atbilstoši shēmai tiek ievadīti gruntī vairāk nekā 1,5 m dziļumā. Pēc vairākām materiāla ievadīšanas sērijām, kas tiek veiktas dažādos dziļumos, veidojas monolīta, ūdensdroša siena.
Ģeopolimēru sveķi sasniedz nepieciešamo stiprību jau 15 minūšu laikā pēc to ievadīšanas. Šajā laika sprīdī sveķi izplūst pa grunts slāni un izveido ūdensdrošu aizsargbarjeru, kas spēj izturēt visnotaļ lielas slodzes. Saskaroties ar ūdeni, ģeopolimēri nemaina savu struktūru un ilgstoši saglabā savas hidroizolācijas īpašības.
Ģeopolimērus var ievadīt ne vien krasta stiprinājumu gruntī, bet arī tieši no akmeņiem veidotos vaļņos. Tādā gadījumā ģeopolimēra materiāls aizpilda tukšumus starp akmeņiem un izveido vienotu monolītu struktūru.
Ekoloģiskais drošums
URETEK ģeopolimēru sveķu liela priekšrocība ir to spēja nodrošināt lielu izturību pat ļoti mitrā vidē. Turklāt ģeopolimēri ir dabai draudzīgi un pilnīgi inerti materiāli, kas nekaitē ūdenstilpnes ekosistēmai.
Atslēgvārdi
Visas plaisas nav vienādas. nosakot problēmas cēloņus, ir jāņem vērā plaisu veids, lielums un izvietojums
Visas plaisas nav vienādas. Nosakot problēmas cēloņus un izvēloties risinājumus, ir svarīgi ņemt vērā plaisu veidu, lielumu un izvietojumu.
Tāpat atjaunošanas projekta sagaidāmā rezultāta izvērtēšanā ir jāpievērš uzmanība tiešo un netiešo priekšrocību, trūkumu un risku kombinācijām.
Dažāda veida plaisas sienās
Visizplatītākie plaisu veidi:
– iekšējās plaisas ģipškartonā, iekšsienu apmetumā, ķieģeļu mūrī vai monolītajās plāksnēs;
– ārējās plaisas ķieģeļu mūros (u.c. mūros), monolītajās plāksnēs vai ārsienu apmetumā.
Ja plaisas ēkas sienās ir parādījušās pēkšņi (nejaukt ar plaisu pēkšņu atklāšanu, jo, iespējams, tās vienkārši nav agrāk ilgstoši ievērotas), tas var liecināt par nopietnām konstrukcijas problēmām.
Sīkas mikroplaisas sienās ir sastopamas diezgan bieži, un parasti nekustamā īpašuma īpašnieki par tām neuztraucas. Savukārt lielākas plaisas, kas sākas no logu un durvju ailēm vai no ēkas stūriem, var signalizēt par ēkas pamatu nosēšanos vai projektētās izturības zudumu, kā rezultātā visa ēka vai tās daļa sāk nosēsties.
Jāpievērš uzmanība tam, vai plaisa ir horizontāla vai vertikāla, vai tā ir atvērta, līkumota, pakāpienveida (piemēram, ķieģeļu sienā), vai sakrīt ar elementu savienojuma vietām. Ja plaisas platums kaut vienā vietā sasniedz 5 milimetrus vai ja ir novērojama konstrukciju pilnīga atdalīšanās (ķieģeļu šuvju maisījumā vai cementā), tad ir ieteicams vērsties pēc profesionāla padoma. Arī citos gadījumos nevajadzētu atstāt bez ievērības jebkādus bojājumus. Noteikti vajadzētu sastādīt novērošanas plānu un vismaz reizi mēnesī veikt konstrukcijas apsekošanu, fiksējot tās aktuālo stāvokli.
Atjaunošana
Ja galvenais plaisu rašanās cēlonis ir (grunts) nosēšanās vai nestspējas samazināšanās, tad vienmēr vajadzētu apsvērt vairākus risinājumus: tradicionālo nostiprināšanas metodi un neinvazīvo sveķu ievadīšanas metodi, kura ir ievērojami operatīvāka, dabai draudzīgāka un efektīvāka.
URETEK sveķu ievadīšanas metode dod iespēju iedarboties tieši vietā, kur ir konstatēta grunts nosēšanās un stiprības zudums. Ar ķirurģiskai manipulācijai līdzīgu metodi tiek palielināta grunts nestspēja, kā arī pacelta un izlīdzināta zem ēkas esošā grunts. Tas, vai plaisas sienās pazudīs pilnībā vai tikai daļēji, ir atkarīgs no plaisu virziena un grunts stāvokļa zem ēkas. Galvenais jautājums ir: vai konstrukcija ir spējīga izturēt iztaisnošanas spēku. Vairumā gadījumu mājas vai konstrukcijas nolīmeņošanai ar URETEK tehnoloģijas palīdzību ir nepieciešama viena diena. Darbu laikā tiek veikta pastāvīga procesa uzraudzība ar lāzera nivelieri.
Lēts monitorings
Ikdienā konstrukciju izmaiņu monitoringam papildus profesionālajām ierīcēm tiek izmantoti arī speciāli indikatori, kas tiek nostiprināti sienas lielākajās plaisās. Šāds vizuālais indikators ir viens no daudziem mērīšanas instrumentiem, ko speciālisti izmanto izmaiņu monitoringam arī atjaunošanas procesa gaitā. Indikatora kustību vai konstrukcijas atsevišķu daļu deformācijas indikatora stiprinājuma punktā var ievērot pat ar nepieredzējušu aci. Kustība rodas konstrukcijas atsevišķu daļu pārvietošanās vai deformācijas rezultātā. Tāpat indikators var rādīt konstrukcijas pārvietošanos pamatu atjaunošanas gaitā, t.sk. pārvietošanās virzienu un pacēluma līmeni.
Tomēr ir jāņem vērā, ka indikators ir ļoti jutīgs attiecībā uz apkārtējās vides apstākļiem. Mitrums, temperatūras svārstības un citi ārējie faktori var ietekmēt stiprinājumu un izkropļot objektīvo informāciju. Lai panāktu optimālu un ilgstošu rezultātu, pēc atjaunošanas darbu pabeigšanas ir vēlams veikt ēkas stāvokļa ģeodēzisko uzraudzību un visu mezglu un konstrukciju regulāru apsekošanu.
Atslēgvārdi
Dzelzsbetona konstrukciju noturība pret plaisāšanu
Pētot dzelzsbetona konstrukciju izturību, vienmēr tiek pievērsta uzmanība arī to noturībai pret plaisāšanu. Būvdarbu veicējs var noskaidrot pētāmā materiāla noturību pret dažādām iekšējām un ārējām iedarbībām. Šo rādītāju raksturo laika periods līdz pirmo plaisu rašanās brīdim. Jo ilgāk konstrukcija saglabājas nebojāta, jo lielāka ir materiāla noturība pret plaisāšanu. Plaisa palielinās tad, kad sprieguma koeficients būtiski pārsniedz materiāla pieļaujamo slieksni.
Precīzu vērtējumu var sniegt tikai betona parauga ekspertīze. Šis šobrīd ir visefektīvākais testēšanas veids, kas dod iespēju prognozēt konstrukcijas izturību nākotnē.
Faktori, kas ietekmē betona noturību pret plaisāšanu
Nelieli betona bojājumi un to attīstība var būt saistīti ar ārējiem faktoriem – mitrumu un temperatūru, tāpat ar izejmateriāla īpašībām. Novērtējot materiāla noturību pret plaisāšanu, tiek ņemta vērā tā kvalitāte, elastība, plūstamība, sarukums un citi rādītāji. Tāpat būtiska nozīme ir būves konstrukcijas formām un izmēriem.
Jāņem vērā arī cementa ražošanas tehnoloģija. Materiāli ar zemāku sacietēšanas ātrumu plaisā retāk. Tieši tādēļ noturības pret plaisāšanu noteikšana ir komplekss process un tai ir nepieciešama vispusīga izpēte.
Betona noturības pret plaisāšanu palielināšanas iespējas
Pat nelielas plaisas betona konstrukcijās tiek uzskatītas par samērā bīstamām. Nelieli triecieni var izraisīt cementa atdalīšanos un armatūras atsegšanos. Tā rezultātā sākas korozijas process, kas veicina tālākus konstrukcijas bojājumus. Betona izturību var uzlabot ar šādām metodēm:
– stiprinošu piedevu pievienošana betona maisījumam;
– ūdens magnetizēšana;
– betona sastāva pārbaude;
– virsmas pārklāšana ar tēraudu;
– speciāla aizsargslāņa uzklāšana, kas kavē nelielu plaisu veidošanos;
– betona izgatavošana ar konkrētam mērķim piemērotāko struktūru.
Lai iegūtu betona optimālo sastāvu, ir jāizvēlas pareizā sastāvdaļu attiecība, kas ļaus nodrošināt maksimālu betona konstrukcijas kalpošanas laiku.
Ja plaisa tomēr ir radusies
Pirms ķeršanās pie betona konstrukciju remonta ir jānoskaidro plaisāšanas cēlonis. Atjaunošanas darbus var iedalīt:
– konstrukcijas trūkumu remonts;
– bojāto daļu aizstāšana ar jaunām konstrukcijām.
Optimālākais plaisu novēršanas veids ir materiāla ievade. Problemātiskajā vietā zem spiediena tiek ievadīts speciāls maisījums. Aizsargslāņa atjaunošanai tiek izmantota torkretēšanas metode. Šādā gadījumā tiek gatavots speciāls maisījums, kas zem spiediena tiek uzklāts uz iepriekš sagatavotas virsmas.
Ja problēmas ir saistītas ar grunts stāvokli, tad to atrisināšanai ir nepieciešama maksimāli ātra grunts stiprināšana un stabilizēšana.
URETEK speciālistiem ir viss nepieciešamais, lai veiktu betona konstrukciju analīzi, remontu un atjaunošanu. Vēršoties pie mums, ikviens pasūtītājs var būt drošs, ka viņa problēma tiks noteikti atrisināta.
Atslēgvārdi
Vēsturiskas ēkas vecpilsētā pamatu stabilizācija un pamatu nostiprināšana
Atslēgvārdi
Pieminekļa stabilizācija un līmeņošana
Atslēgvārdi
Graudu kaltes skursteņa grunts blīvēšana un nestspējas palielināšana
